2016/04/26

Es nebaidos palīdzēt Smiltenē


Aizvadīts Es nebaidos palīdzēt seminārs Smiltenē, kura laikā sakopta un labiekārtota Smiltenes draudzes mācītājmuižas apkārtējā teritorija:

un ar svētbrīdi, Dieva slavas dziesmām, kūkām un Dieva mīlestības vēstulēm iepriecinājām Smiltenes pansionāta iedzīvotājus:


Vairāk bildes varat atrast mājaslapas foto galerijā.

2014/02/14

Kura vieta būs nākamā?



Aicinu sarosīties visus ENP dalībniekus!
Kuram ir ideja, kur varētu būt nākamais ENP šogad?
Kuram ir iekšā vēlme un griba organizēt?
Mums jau ir pieejams finansējums dažiem nākamiem projektiem :)
Projekta vadlīnijas meklēt mājaslapas sadaļā: Vadlīnijas.

Zvaniet, rakstiet draugos vai uz e-pastu: roberts.otomers@inbox.lv
Projekta "Es nebaidos palīdzēt" virsgans Roberts

2011/12/15

Pirmie 10 ENP :)


Atskatoties uz pirmajiem 10 semināriem, kas ir notikuši sākot ar 2006. gada augustu, katrs no šiem semināriem ir palicis atmiņā ar kaut ko īpašu katrai reizei:
1. un 2. projekta seminārs norisinājās Vangažos (Rīgas raj.), kur varēja redzēt, kā jaunieši no sirds paspēja aizrauties ar projekta ideju, un doties palīdzēt cilvēkiem gan garīgi, gan fiziski ar visdažādākajiem darbiem. Sākotnēji šis projekts bija paredzēts tikai divu semināru garumā. Beidzoties šiem 2 semināriem, jaunieši teica, ka viņi vēlētos projektu redzēt arī katrs savā pilsētā un viņi ir gatavi palīdzēt to noorganizēt.
3. seminārs norisinājās Rīgā, kur mēs grābām lapas Pāvila draudzes dievnama priekšā un plānojām trīs nākamos projekta seminārus. 4. seminārā - Laucienē (Talsu raj.) mēs bijām apmetušies pansionāta telpās un varējām daudz laika pavadīt tieši kopā ar pansionāta iedzīvotājiem un doties pie ticībā nobriedušiem cilvēkiem, kas varēja mūs pašus arī stiprināt ticībā. 5.seminārs - Jelgavā bija īpašs ar to, ka mums izdevās piesaistīt Jelgavas domes finansējumu projekta semināram Jelgavā un mēs devāmies uz ļoti lielu pansionātu (ap 250 cilvēku). 6.seminārs Bauskā deva mums iespēju doties arī pie slimnīcu ķirurģijas nodaļā guļošiem cilvēkiem, un kā arī jaunieši, kas salaboja arī hokeja fanu salauzto sētu.
7.seminārs Cēsīs pārsteidza ar neparasti atsaucīgu sociālo darbinieci pansionātā, kas mums katram cilvēkam pie kā mēs gājām pastāstīja un ieteica, ko ar katru varētu darīt – ar vienu spēlēt šahu, ar citu cirku, citu izvest ārā pastaigāties, kas jau 10 gadus nav bijis ārā u.t.t. Kā arī mūsu viesošanos pansionātā varējām uzsākt ar svētbrīdi, ko translēja pansionāta iekšējā radio. 8. seminārs Alūksnē bija iespēja viesoties arī pie cilvēkiem ar īpašām vajadzībām gan viņu mājās, gan centrā, kas izveidots speciāli šiem cilvēkiem. Kā arī Alūksnē līdz šim bija projekta dalībnieku vislielākais skaits – 45 dalībnieki.
9. seminārs Saldū šokēja visus dalībniekus ar to, ka devāmies talkā pie vienas padzīvojušas sievietes, kurai bija ļoti aizaudzis dārzs un nekārtīga mājas apkārtne, kādu neviens dalībnieks līdz šim vēl nebija redzējis. Tas bija pārbaudījums redzēt to, kādos apstākļos vispār cilvēks var dzīvot. Vēl šis seminārs bija īpašs ar to, ka semināra dalībnieki varēja doties arī pie bērnu nama bērniem un pavadīt ar viņiem kopēji laiku.
Savukārt 10. reizē Gulbenē jaunieši atskatījās uz visiem, līdz šim notikušajiem semināriem foto un video liecībās. Un šajā reizē jaunieši savas rokas uzlocīja dodoties palīgā sakopt gan kapus, gan baznīcas apkārtni, gan pils teritoriju, kā arī dodoties palīdzības darbos ar kliņģeri rokās uz pansionātu un pie vecāka gadu gājuma draudžu pārstāvjiem.
atmiņās dalijās Roberts